Dažādu cirkonija keramikas īpašību un apstrādes tehnoloģija

Zobārstniecībā plaši izmantotā cirkonija keramika ietver: tetragonālo cirkonija keramiku, cirkonija rūdīta keramiku, daļēji stabilizētu cirkonija keramiku un nano-cirkoniju un alumīnija oksīda kompozītmateriālu keramiku. Visas četras cirkonija keramikas satur stabilas tetragonālas fāzes, un tās ir nocietinātas ar martensīta transformāciju, taču tām ir dažādas mikrostruktūras, kas arī nosaka to atšķirīgās īpašības un piemērotas apstrādes metodes. Īpašas atšķirības ietver dažādu stabilizatoru izmantošanu, lai veicinātu cirkoniju, veidojot stabilu tetragonālu fāzi, un dažādus stiprināšanas mehānismus (nano-alumīnija oksīda rūdīta cirkonija, tetragonāla cirkonija rūdīta alumīnija oksīda, tetragonāla cirkonija, kas izkliedēts kubiskā cirkonijā) , Dažādas mikrostruktūras (kristāla forma, graudu izmērs).

Cirkonija rūdīta keramika ir guvusi lielus panākumus strukturālās keramikas pētniecībā. Ir arī daudz veidu rūdīta keramika. Pašlaik zināmās piedevas, kas var stabilizēt cirkoniju, ir: magnija oksīds, kalcija oksīds, lantāna oksīds, itrija oksīds, cērija oksīds un citi atsevišķi oksīdi vai to kompozītmateriālu oksīdi.